Labdien!

 

 Rīts aizsākās ar mana kaķēna kliedzienu ausī...pāris dienas un jau esmu iemācijusies ieklausīties un izanalizēt tā kliedzienus. Šorīt viņš man spalgā balsī pavēl to pabarot, jā pavēl, jo viņš ir mājas saimnieks, ja saimnieks vēlas ēst tad nav svarīgi ko esi iepriekš darījis, viss ir jāatliek un jāvelta visa sava uzmanība viņam. Tā nu iztīru miegu no savām acīm, ietinos savā saulespuķu pledā un dodos pie ledusskapja, izvelku no tā vistu maigā želejā un pasniedzu to savam mīlulim, jā es zinu kas viņam garšo. Nu es zinu ka vismaz  stundu būšu brīva no sava pienākuma apkalpot kaķēnu, jo tas laimīgs dosies izbaudīt rīta dusu.

  Pagatavoju milzīgu krūzi tējas, ieslēdzu mūziku un dodos interneta pasaulē... Šodien sola labu laiku, saule apspīdēs Latviju un priecēs cilvēku sirdis. Bet kas tad te? Jā atkal kārtējā avārija, bet tur karš, šausmas Britnija Spīrsa pieņēmusies svarā par 5 kilogramiem. Tā nu paiet stunda, vai divas un esmu gatava doties laukā. Tēvs šodien nav darbā, tas nozīmē ka atkal klausīšos par to cik sasodīti gudri radījumi ir bites, par to kā tās pārziemo, attīstās un vēl sazin ko.

  Attā mīļie!