Es pamostos no baisa sapņa, iztīru no acīm miegu un klusiem soļiem dodos uz virtuvi, kura šorīt smaržo pēc piparmētru tējas, uz galda stāv pankūkas un blakus tām ķiršu ievārījums...es mīlu tavas piedegušās pankūkas, neviens cits tās nevar tik perfekti piededzināt, katra pankūka stāsta savu stāstu.. lūk tur ir milzīgs degunradzis, kas gulšņā saulē, bet uz tās pankūkas skaidri redzami divi jaunieši, kas cenšas palaist pūķi debesīs, bet te... mīļais piedod bet tas jau par traku....
Šodien man būs brīvdiena, tāpēc, daudz laika netērējot, dodos uz pagrabu, kur stāv milzīga bundža tirkīza zilās krāsas. Es vienmēr esmu domājusi par to kā būtu gulēt debesīs... Ķeros klāt krāsai, mazliet apkaltusi, bet tas piedod savu burvību, beidzot šī krāsa jutīsies vajadzīga un izpildīs savu krāsas uzdevumu. Esmu pārāk slinka, lai aplīmētu lietas, kuras nevajag krāsot, jā un es taču esmu profesionālis krāsošanas lietās.
Atceros, kad bērnībā uzgāju tēva garāžā melno krāsu, uztaisīju tēvam lielisku pārsteigumu un ietonēju moskviča priekšējo stiklu melnā krāsā. Kādu laiku tēva garāžā netiku laista, laikam tāpēc ka kaunējās no tā ka pats ko tik lielisku nespēja izdomāt...
Lai nebūtu ilgi jāmocās protams esmu izvēlējusies vislielāko otiņu, varam sākt....lēni vieglām kustībām es aprinķoju ar otiņu apkārt visām mēbelēm...tā šitas būs laikam jāizmet, šitas arī vairs nederēs, bet nu šis....Krāsošana ir pabeigta un rezultātā esmu atbrīvojusies arī no lielākās daļas guļamistabas mēbeļu, nedomāju ka ota ir tik viltīga un reizēm aizslīd tur kur nevajag. Man jau sen likās ka te pārāk daudz nederīgu lietu, tās taču ir debesis un debesīs ir tikai makoņi, jeb manā gadījumā gulta. Nepaiet ne visa diena, kad esmu pabeigusi remontu.
Mans mīļums paziņo ka šodien nekšņos pie vecākiem, jo negribot noindēties, tā nu negribēdama pamest savu vīrieti likteņa varā dodos tam līdzi, manas debesis pagaidīs....
Комментариев нет:
Отправить комментарий